ATBILDES PA SAVAM: RAIMONDS BERGMANIS

ATBILDES PA SAVAM: RAIMONDS BERGMANIS

Raimonds Bergmanis. Aizsardzības ministrs. Spēkavīrs. Ģimenes cilvēks. Vienkārši jautājumi un Bergmaņa kunga ATBILDES PA SAVAM. 

 

Ar ko Jums asociējās vārds „bērnība”?

– Ar laukiem. Pie omes. Pļaviņās. Vasaras skaistas. Vistas.

 

Kas Jums garšo? Iecienītākais ēdiens?

– Bērnībā man ļoti garšoja kartupeļu biezenis ar cīsiņiem. Padomju laikos bija deficīts, piemēram, cīsiņiem. Īstenībā daudzas lietas, kas šobrīd garšo, pirms tam netika ēstas un tā garšu sajūta mainās arī ar vecumu. Man savulaik bija iespēja vadīt vienu televīzijas radījumu… Es neatceros, kādi tieši, bet tur bija kukaiņi, kas bija uzcepti un tie garšoja tā kā īsti kartupeļu čipsi, bet te vienkārši ir tā domāšana – Tu nemaz nezini, bet patiesībā tie ir diezgan garšīgi. Ja būtu jau no bērnības kaut ko tādu lietojis, tad varbūt tā pat liktos kā delikatese. Šīs garšas sajūta jau veidojās tā stereotipiski. Kā daži labi mani bērni teica un es ļoti gardi par to smējos: „Es redzu, ka man tas negaršos!”.

 

Kas bija bērnības laika iecienītākais našķis? Ko nevarējāt sagaidīt, kad varēsiet dabūt.

– Droši vien divas lietas – mandarīni no Ziemassvētkiem ar slaveno uzlīmīti „Maroka” un otrs bija Rēzeknes Piena Kombināta iebiezinātais piens.

 

Grāmata, kas katram būtu jāizlasa?

– Daudz un dažādas grāmatas – katrai vietai, katrai ir sava nozīme kādā brīdī. Pirmā un svarīgākā noteikti būtu ābece. Tās gan mainās, bet īstenībā, ja tā aizdomājās, katrā ābecē var just kā tās mainās līdz ar laiku. Uz katra burtiņa ir uzzīmēts tam laikam atbilstošs objekts, piemēram, kādreiz uz H burtiņa nebija likts helikopters. Tas viss tiešām iet laikam līdzi, un ar to mēs varam sajust kā viss mainās.

 

Mūsdienās jau pie P burta varētu būt planšete.

-Iespējams, iespējams. Daudz kas notiek, tāpēc interesanti ir pavērot. Tā ir ļoti interesanta – ne velti tā ir viena no pirmajām, kas tiek izlasīta un kura būtu jāizlasa. Tas ir līdzīgi kā militārajā jomā – katram burtam ir savs vārds pretī, ar kuru Tu saproti, kas tas ir par burtu. Interesanti papētīt kādi vārdi ir izvēlēti, lai apzīmētu to burtu.

 

Tagad par mūziku. Kādus  izpildītājus Jūs klausāties? Ko Jums patīk klausīties?

– Tur nav būtiski, kas tas par izpildītāju… Noteikti atkārtošos, bet ar vecumu mainās klausīšanās ieradumi. Esmu sevi pieķēris, ka ik pa laikam man patīk klausīties klasisko mūziku. Mēs dzīvojam dažādās formācijās. Agrāk jau nevarēju neko dabūt. Kādreiz klausījos aizliegto Luksemburgas radio. Vispār viens no iemīļotākajiem izpildītājiem ir Rojs Orbisons, Toms Veids, Frenks Sinatra. Atkarīgs arī no garastāvokļa. Arī latviešu estrādē ir ļoti daudz interesantu izpildītāju.

 

Tagad būs iesākts teikums, kuru vajadzēs pabeigt. Ļoti daudzi nezina, ka …

– … ka Zeme ir apaļa.

 

Kas Jums būtu mīļākā vieta Latvijā?

– Šobrīd man pildot šos pienākumus, ir bijušas iespējas pabūt daudzās vietās. Palasot uzdāvinātās grāmatas no viesošanās reizēm, var daudz uzzināt par kādu vietu, kur varbūt neesi bijis, neesi redzējis un nezināji. Man tiešām patīk ceļot kopā ģimeni, bet tikai man nav laika! Latvijā ir tik daudz skaistas un interesantas vietas, par kurām mēs pat nezinām. Šķirstot, braucot un apmeklējot – tas ir apbrīnojami! Vēstures saiknes…

Ir vietas, kur, protams,  braucot sirds priecājās un  man tā bija bieži – braucot uz laukiem, Pļaviņām. Skrīveros ir kalns, kur ir Daugavas līkloči. Līdzīgi kā Daugavas loki pie Krāslavas. Tur Skrīveros tas skats ir tik ļoti, ļoti skaists. Kādreiz tajā vietā, svētdienas vakaros braucot mājās ar tēti mašīnā, viņš tur vienmēr sāka dziedāt. Tā ir tiešām skaista vieta.

Vietu tiešām ir ļoti, ļoti daudz, tikai mēs tās nezinām. Esmu pats sevi pieķēris, ka līdzīgi kā Zibens Makvīns, bija tāda animācijas filmiņa bija par 40.ceļu un 66.ceļu, kas ir numerācija ASV ceļiem,- līdzīgi kā mēs šeit Latvijā, pa ceļiem esam braukuši ļoti daudz reizes, bet nobraucot 300m sānis ieraugam apbrīnojamas lietas, kurām esam vienkārši braukuši garām. Tad es izmantoju to, ka es apstājos un iebraucu kādā vietā, kura ir apzīmēta ar šo brūno zīmīti un uzzinu daudz ko jaunu. Latvija ir ļoti skaista – jebkurā tās nostūrī. Tikai jābrauc un jāatrod tas savs skaistums. Braucot ar upi ar laivu, tu jau arī redzi to pavisam citādāku. Līdzīgi arī staigājot pa Rīgu – tiklīdz pacel galvu uz augšu: „ Wow!”. Pavisam cita pilsēta. Skaistas vietas atrast ap stūri!

Kuru ēdienu protat vislabāk pagatavot?

– Šajā brīdī tas būtu cepta gaļa uz grila. Tas arī patīk un ir viegli izdarāms. Ir dažādas tendences un ne visi ēd gaļu. Var arī uz grila uzcept citas lietas. Tā kā tas droši vien liekas ļoti vienkārši, bet ļoti bieži arī izskatās labi. Redzu, ka garšos!

 

Bet tā vispār – patīk gatavot vai to atstājat citu ziņā?

– Es labprāt mācītos un veltītu tam vairāk laika, bet sievai esmu sapircis ļoti daudz skaistas un labas pavārgrāmatas. Sieva man ļoti labi gatavo ēst, un es esmu priecīgs! Tas varbūt ir iemesls, kāpēc es arī nemēģinu aktīvi iejaukties šajā lietā. Sieva man ir ļoti daudz ēdienus iemācījusi izbaudīt un atklāt kā tie garšo.

 

Jūsu secret talent? Talants – noslēpums, ko daudzi nezina, ka pieprotat.

– Varbūt pļaut ar izkapti vai skaldīt malku… Iespējams, ka tas talants ir spēja parunāt ar cilvēkiem un atrast kopsaucēju, kad varbūt viņi nespēj atrast atbildes uz kādiem jautājumiem. Diemžēl, daudz nesanāk šo spēju izmantot un gribētos varbūt vairāk.

Pats neveiklākais brīdis ir tad …

– … kad mēģini parādīt vai izdarīt to, kāds Tu patiesībā neesi.

 

Teātris vai kino?

– Man patīk abi. Nav būtiski, vai tas ir teātris vai kino. Kino neesmu pats piedalījies, bet teātrī esmu nedaudz darbojies amatieru līmenī. Tas ir interesanti kā tas viss top un saprast. Teātrī ir tā blakus sajūta – redzi visu to pārvērtību un spēli uz skatuves tuvāk, kas var attiecīgi lielāku iespaidu uz Tevi. Protams, ir kino filmas, kas spēj izdarīt to, kas tām būtu jāizdara – Tu atslēdzies no visa un dzīvo līdzi filmā notiekošajam.

 

Pāris vārdos – kā tas bija būt par spēkavīru?

-Ikdienā mēs visi esam spēkavīri, jo mums katram ir savs pārbaudījums. Tam nav jābūt fiziskam pārbaudījumam. Vislielākais gandarījums, šķiet, ka bija tad, kad tev nekā nebija – nekāda palīdzība, nekādu iespēju, bet izdodas gūt labus rezultātus. Pārspēt to, kam bija viss. Tas laikam ir tas lielākais iekšējais gandarījums, ka spēj sacīkstēties un pārspēt ne tikai pats sevi, bet arī ar tiem, kam ir daudz labākas starta pozīcijas un viss pārējais. Tāda būtu mana spēkavīra filozofijas pasaule – tas būtu tas lielākais prieks un gandarījums.

 

Tagad par skolas gadiem – kāds Jūs bijāt skolas laikā?  Kas vairāk patika vai nepatika?

– Skolas gadi bija līdz kādam laikam ļoti forši. Līdz sestajai klasei, kad es aizgāju ar tēvu uz sporta zāli un tad tālāk tie skolas laiki bija nosacīti. Ļoti spilgti atmiņā ir palikušas attiecības, draudzības, klasesbiedri, notikumi – spilgti un gaiši. Esmu priecīgs par to, ka man bija iespēja mācīties manā skolā. Ir ko atcerēties. Noteikti nav bijis tāds skolēns, kuram nebūtu dienasgrāmatā bijis ieraksts arī ar sarkanu tinti. Tā kā… Priecājos par skolas gadiem. Atceros to mirkļus un skolotājus. Vienīgais arī tajā laikā sākot ar sestās klases bija ierobežotas iespējas aktīvi iesaistīties skolas dzīvē – uzsākot šo sportisko sadaļu savai dzīvei. No 6.-11. klasei es uz četrām vai piecām diskotēkām biju.

 

Kāda ir viena diena Aizsardzības ministra amatā?

– Ir bijušas, kad ir astoņas tikšanās pa dienu. Izskatās ļoti aizraujoši, interesanti. Notikumiem bagāta, raiba ir šī diena. Tas gandarījums ir tad, kad līdzīgi kā sportā – sajūti, ka ir šie rezultāti un redzi, ka tas, kas varbūt nav bijis kaut kādu iemeslu dēļ realizējies ilgstoši, vairāku gadu laikā, un, kad tas realizējās, tad aizmirstās tā piesātināti garā diena, kad aizmirstās paēst vai pat kādu dokumentu parakstīt. Dienu skeleti var būt līdzīgi, bet tai pašā laikā var būt ļoti dažādi. Zināmā mērā tā var būt rutīna, ka nāc no rīta un vakarā ej mājās, ir ierobežots laika grafiks, bet tie notikumi ir spilgti un tikšanās ar šiem cilvēkiem no dažādām pasaules valstīm dod to gandarījumu un prieku.

 

Ja Jums būtu pilnīgi brīva diena – kā Jūs to aizvadītu? Jūsu ideālā brīvdiena?

-Droši vien ceļotu ar savu ģimeni pa Latviju. Būtu ļoti, ļoti gandarīts, ja man būtu tāda iespēja. Būtu skaisti, ja mēs varētu tā kopā, jo laiks skrien ātri un bērni izaug. Tā būtu ideālākā diena – kopā ar ģimeni. Ceļojot un skatīties – visiem sakāpt karavānas mašīnā un braukt apkārt.

 

 

Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja, Autortiesību īpašnieks – Saeimas Administrācija.

Foto avots: https://www.flickr.com/photos/saeima/15818566157/ 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Copyright © AS RADIO SWH. All rights reserved.