ATBILDES PA SAVAM: Misters un Marshals

ATBILDES PA SAVAM: Misters un Marshals

Misters un Marshals. Latviešu hip-hopa pārstāvji. Cēsnieki. Vienkārši jautājumi un puišu ATBILDES PA SAVAM.

 

Kāpēc tieši „Misters” un kāpēc tieši „Marshals”?

Misters: “Par Misteru ir baigi garais stāsts… Īsais stāsts ir šāds – vidusskolā sākām ar čaļiem taisīt repus un visiem bija viņu dabīgie nickname un man nekad nav bijusi iesauka. Man to bija šausmīgi grūti izdomāt! Sēdējām ģeogrāfijas stundā un tur bija runa par ozona slāņiem – un tad es sākumā biju Ozons, bet tas bija šausmīgi jocīgi. Tad es izdomāju, ka būšu Ozis, bet visi teica, ka tas izklausās līdzīgi kā Ozols. Tad to vārdu pārveidoju par Misteru O, bet mani visi sauca par Misteru un beigās paliku vienkārši par Misteru.”
Marshals: “Man arī nebija nekādas iesaukas, bet kaut kā nonācu pie tā, ka paņēmu Eminema pirmo vārdu tādēļ, ka viņš bija tas mākslinieks, kura dēļ es tam visam pievērsos. Tā, nu es to vārdu paņēmu, un sākumā tas pat nebija nopietni domāts – vienkārši ieliku to un te nu es esmu!”

 

Kā tas viss notika – kurā brīdī izdomājāt, ka tagad kaut ko tādu darīsiet?

Misters: “Man skolā bija tāds foršs vibe – bija čaļi, kas klausījās repu un tad tas bija interesants laiks. Nebija tā kā tagad, kad ieej facebook un tur visu laiku virsū veļas tik daudz informācijas – tai laikā bija ļoti maz un mūziku bija ļoti grūti dabūt – naudas nebija, bet tajā laikā veikalā varēja par aptuveni pa 6 latiem nopirkt disku. Man bija viens čoms, kurš tolaik bija viens no retajiem, kam bija internets un viņš sāka no DC++ rakstīt iekšā dziesmas, albumus. Tad mēs mainījāmies ar tiem diskiem, klausījāmies un tad kaut kā sākām vidusskolā par to visu vairāk interesēties, klausīties un pamatīgi aizrauties!”
Marshals: “Man bija līdzīgi – tai laikā mans brālēns no Rīgas veda hip-hopa gabalus, tas arī bija tas laiks, kad internets nebija visiem un nebija tik brīvi pieejams. Tad sāku to klausīties un arī vidusskolā bija čomi, kas ar to visu aizrāvās, to mūziku klausījās. Tad vienā dienā izdomājām, ka rakstīsim, bet rezultātā, es tur paliku vienīgais, kas kaut ko arī izdeva. Bija mums pirmie ieraksti, kurus nemaz neizdeva. Tā arī viss sākās – ar draugiem kopā.”

Cik sen jau esat savstarpēji pazīstami?

Misters: “Tas varētu būt 2010. vai 2011.gads. Tad varētu pieci, seši gadi būt. Ir tā, ka abi esam no Cēsu puses un dzīvojam kādus sešus kilometrus viens no otra. Kaut kā ceļi nebija krustojušies – mēs katrs mācījāmies citā skolā, bija citas intereses un citi draugi. Marshals ļoti daudz ar biatlonu nodarbojās, bija baigais sportists! Vienkārši nekrustojās līdz šim ceļi un tad kaut kā hip-hops mūs saveda kopā. Pastāsti, kā Tu tur nonāci līdz tai studijai.”
Marshals: “Es jau kaut kādu laiku līdz tam jau ar to visu biju nodarbojies – rakstīju materiālu pats, saviem spēkiem un bija pirmie nekvalitatīvie mikrofoni – kā jau visiem. Un tad es padzirdēju, ka ir tāds Misters un izrādās, ka viņš dzīvo netālu no manis un viņam ir aparatūra, ar kuru visu var ierakstīt ļoti kvalitatīvi. Tā arī bija – uzrakstīju viņam un pat šķiet, ka tas tai laikā bija draugos (draugiem.lv). Ierakstījām vienu vai divus gabalus, un tad jau uzaicināja uz sadarbību. Sekoja „Cēsis Hip-Hop” gabals. No tā laika darbojamies zem vienas studijas.”

Tātad Cēsis vieno.

Misters: “Ne tikai Cēsis vieno, bet arī kaut kā tie reģioni vieno. Man liekas, ka reģionos un pilsētā – ir atšķirīgi. Mēs izbraukājām tūrē un tā sajūta bija tāda, ka esot Alūksnē vai Rēzeknē ir pilnīgi cita sajūta – jūties kā mājās, cilvēki tevi saprot un nāk tevi klausīties.”
Marshals: “Tur parādās tāda kā sirdslieta, cilvēkos parādās tāds kā dvēseliskums iekšā. Gribi to darīt, tāpēc, ka tev patīk nevis tāpēc, lai kādam kaut ko pierādītu. Tas arī vieno tai brīdī – nav tās agresijas, iedomības. Saproti, ka skan labi un tad kopīgiem spēkiem veido kaut ko kopā, un tad tas viss vienkārši aug un veidojās.”
Misters: “Dvēseliskums, man liekas, ka ir tas īstais vārds. Mums tas uzskats par mūziku dažos momentos var būt atšķirīgs, bet kopumā mēs labi sadarbojamies un mums ir diezgan līdzīga sajūta – mums nekad nav grūtības izdomāt kā mēs sastādīsim mūsu koncertu programmu vai kā mēs tūres sastādīsim. Principā, tās domas vienmēr ir diezgan līdzīgas!”

 

Vai ar mūziku jau bērnībā nodarbojāties? Vai esat gājuši mūzikas skolās?

Marshals: “Mana māsa spēlēja klavieres, un mana mamma dziedāja – mūzika vienmēr ir bijusi blakus, bet tā pats neesmu nekur gājis. Man visa bērnība, jau sākot ar agru vecumu, aizgāja sportā – biatlonā. Divpadsmit gadus tur notrenējos, tur arī aizgāja man viss tas posms!”
Misters: “(Čukstus) Viņam māsa ir tā slavenā Baiba Bendika! Bet ar mani ir tā, ka es bērnībā spēlēju klavieres – mani bērnībā sūtīja spēlēt, bet es neatceros, cik ilgi, bet tagad es nevaru neko īsti nospēlēt. Tad vienu brīdi mācījos ģitāru spēlēt un tad es tieši nedēļu biju folkloras kopā! Bet principā man nav nekādas muzikālas izglītības.”

 

Kā ir ar hobijiem? Ko darāt brīvajā laikā?

Marshals: “Ļoti daudz laika aizņem mūzika, bet manā gadījumā, tas noteikti ir sports. Ņemot vērā, ka esmu profesionāli nodarbojies ar biatlonu un tad, kad es aizgāju no tā, joprojām bija sajūta un nepieciešamība kaut ko darīt – nevaru neko nedarīt, tas ir asinīs, un ir jādara! Uzspēlēju florbolu, iesaistos un vairākās komandās spēlēju. Piedalos un iesaistos gandrīz, visur, kur redzu, ka būtu interesanti piedalīties. Un, ja man ir laiks, tad kāpēc ne?”
Misters: “Es esmu tāds frīks, kam viss interesē! Man tas reāli sagādā grūtības – visu laiku gribas kaut ko darīt, un, ja es sāku kaut ko darīt, tad mani tas riktīgi aizrauj! Vienu brīdi nodarbojos ar motociklu restaurēšanu. Tad vienu brīdi es aizrāvos ar galda spēlēm – spēlēju diezgan daudz tās un man ir diezgan daudz galda spēļu, nu tā… Mani arī saista visa āra dzīve – iešana mežā, iešana pārgājienos. Esmu jaunsardzes instruktors un tas mani arī saista!”

 

Tagad atpakaļ pie dziesmām – kā notiek jūsu dziesmu veidošanas process?

Marshals: “Ja runājam par kaut kādu konkrētu komforta zonu – kā radīt, lai tiešām tev beigās ir 100% kaifs no tā, ko esi radījis, tad manā gadījumā tas noteikti ir vakars. Ļoti vēls vakars, tumsa, kad neviens tevi netraucē. Ieslēdz mūziku, bītu, un ļaujies tam un raksti.”
Misters: “Nav tādas vienotas metodes. Ir variants apsēsties pie alus kausa un rakstīt, bet man liekas, ka arī fantastiska pieredze bija, kad mēs ar Marshalu strādājām ar MZ – vienu mūsu čomu, pie albuma, kuru diemžēl nav izdevies pabeigt. Toreiz mēs sēdējām vienu vakaru pie dīķa, naktī.”
Marshals: “Principā viss vakars aizgāja pie tā dīķa – sēdējām mašīnā, ieslēdzām mūziku, bija vasara un pie dabas. Radījām mūziku.”

Tad sanāk, ka jums tā viegli tas viss plūst.

Marshals: “Ja ir apstākļi tādi, tad es domāju, ka jā – noteikti.”
Misters: “Jā, ja ir apstākļi, tad ir arī noskaņojums. Ja ir tas noskaņojums, tad ir iedvesma. Tās, manuprāt, ir divas ļoti saistītas lietas. Es ļoti bieži vien speciāli aizeju uz kādu koncertu, ja man ir kāda dziesma, ko gribu uzrakstīt, bet vārdi nenāk ārā. Tad es parasti aizeju uz kādu koncertu un iegūstu kādu TO enerģiju, un vienmēr tas atnāk.”

 

Kādus izpildītājus klausāties?

Marshals: “Man nav konkrētu izpildītāju – man nav svarīgi, kas tas ir. Varbūt gluži šlāgeri, neklausos, bet tas var būt vienkārši instrumentāls pavadījums, tikpat labi, tas var būt reps. Tikpat labi tas var būt roks. Galvenais, lai tā mūzika tevi paķer un saista! Žanram un izpildītājam var pat nebūt nozīmes – pat reizēm nepievēršu uzmanību tam, kas to izpilda!”
Misters: “Man ir tāda baigi foršā mūzikas vācelīte – Amerikas radio stacija KEXP, kur viņi visu laiku liek video iekšā – tur nāk grupas un uzstājās dzīvajā. Es visu laiku tur skatos tos video – grupas parasti izpilda četras dziesmas un pa vidu ir intervijas. Tādā veidā var atrast ļoti foršu mūziku! Caur to vietu es atklāju Grimes – būs arī šogad Positivusā, Salacgrīvā. Es to ļoti gaidu!”

Kā radās ideja dziesmai „Pavasaris” iekļaut folkloras stila pavadījumu?

Misters: “Tas bija ļoti nejauši. Es esmu arī filozofijas doktorants – gandrīz doktors, bet vēl tikai jāiesniedz darbs! Es mācījos bakalauros ar Edgaru Zilbertu, viņš tagad vada folkloras kopu „Vilkači”. Viņš ir labs draugs, un vienu dienu piezvana man un saka:” Klausies, mēs spēlējam tādu minorīgu mūziku un ir tāds mažorīgs sampls, un nevaru to izmantot savā folkloras kopā, bet re – es Tev to uzdāvināšu!”. Un tā arī viņš man uzdāvināja to samplu un tad sanāca tā dziesma, izveidojās tā sadarbība, un tagad mēs strādājam pie kopīga albuma.”

 

Kas bija jūsu bērnības laika iecienītākie našķi?

Misters: “Turbo košļenes!”
Marshals: “Man nebūs nekas konkrēts – man vienkārši ļoti garšo saldumi! Viss, kas ir salds – es to visu pārstrādāšu!”

TOP spēle bērnībā?

Misters: “Mēs spēlējām „lupatu”, Tu zini kas tas ir? Tas ir tāds savdabīgs beisbola paveids – tas nav beisbols, bet līdzīgs tam – ar nūju jāsit pa bumbiņu un tad līdzīgi iet, skrien un ķer! Līdzīgi kā beisbolā, bet ar tenisa bumbiņu. Vienkāršots lauku variants – paņem jebkuru mietu, sit un skrien, un kaut ko dari!”
Marshals: “Mēs arī kaut ko līdzīgu darījām, bet vairāk kaut kādu futbolu, kazakus razboiņikus, kas tikai ienāca prātā tajā dienā – to arī darīja!”

 

Vieta pasaulē, kuru noteikti gribētu apmeklēt savas dzīves laikā?

Marshals: “Es nezinu kāpēc, bet man tā ir Detroita!”
Misters: “
Es gribu uz Īslandi aizbraukt.”

 

Mīļākais ēdiens?

Marshals: “Galvenais, lai ir gaļa! Ja ir gaļa, tad pārējais nav svarīgi.”
Misters: “Es pēdējā laikā ļoti daudz gatavoju uzpūteni! Jā, vasarā ir ļoti forši uzpūtenis ar pienu – tas ir tāds tumīgs. Viegli uztaisīt. Garšīgi. Un ātri.”

 

Būs iesākts teikums un vajadzēs to pabeigt: Ļoti daudzi nezina, ka…

Marshals: “… labs hip-hops ir tepat Latvijā un nav jāskatās nekur tālu!”
Misters: “… Marshalam ir daudz neizdotu materiālu!”

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Copyright © AS RADIO SWH. All rights reserved.